Ceļotāji no Latvijas dosies pasaules grūtākajā pārgājienā Himalajos
Lielais Himalaju ceļš ir viens no grūtākajiem (ja ne pats sarežģītākais un smagākais) pārgājienu maršruts pasaulē. To nākamā gada martā 120 dienu laikā plāno mērot arī divi ceļotāji no Rīgas – Vladimirs Žilkins un Anastasija Bosiha.
Ekspedīcijas mērķis ir Lielā Himalaju ceļa Nepālas daļa. Nepālas teritorijā maršruta garums ir 1700 kilometri, savukārt kopējais kāpums – 150 000 metri. Līdz šim brīdim (2015. gadam) šo maršrutu oficiāli veikuši 62 cilvēki.
Foto: Privātais arhīvs
Lielā Nepālas ceļa augstkalnu daļa iet vistuvāk “astoņtūkstošniekiem”, šķērso daudz pāreju un upju, vijas caur augstkalnu plato un ielejām, kurās reti iegriežas cilvēki. Ceļā būs vairāk nekā 20 pārejas augstumā virs 5000 metriem un divas pārejas augstumā virs 6000 metriem. Piecas no tām tiek uzskatītas par tehniskām, respektīvi, tādām, kuru šķērsošanai ir vajadzīga virve, kāpšļi, leduscirtnis un cits ekipējums.
Izaicināt pašiem sevi
Himalaji jeb “Sniegu mājoklis” – tieši tā no sanskrita tulkojams nosaukums augstākajai kalnu grēdai uz planētas. Tur atrodas galvenā pasaules virsotne – Everests (8848 metri) jeb Džomolungma. Te arī atrodas 10 no 14 pasaulē esošajiem, “astoņtūkstošniekiem” – virsotnēm, kas augstākas par 8000 metriem virs jūras līmeņa. “Himalaji – tā ir svēta vieta katram ceļotājam, un arī mums,” saka ekspedīcijas dalībnieki.
Foto: Privātais arhīvs
“Iedomājieties ceļu 1700 kilometru garumā, ar kopējo kāpumu 150 tūkstošu metru augstu, vidējo augstumu 4000 metri, un 120 – 150 dienas ceļā, kas ir nepieciešamas maršruta pieveikšanai. Vai tiešām tas nav nopietns izaicinājums ceļotājam? Protams, ka ir! Un mēs to ļoti labi apzināmies,” skaidro ceļotāji.
Tas neesot spontāns lēmums. Līdz tam viņi nonākuši pakāpeniski un apzināti, ideju lolojot un pakāpeniski attīstot. Arī praktiski tas nav iespējams un būtu pat bīstami bez ilgas gatavošanās un uzkrātas pieredzes.
Galvenais izaicinājums izpaužoties dažādos aspektos, sākot ar sadzīves lietām, piemēram, kā atstāt mājas uz sešiem mēnešiem, kā atrast līdzekļus tik garam un dārgam ceļojumam, kā arī pati gatavošanās maršrutam, kas sevī ietver detalizētu maršruta plānošanu, nepieciešamā ekipējuma izvēli, skaidro ceļotāji. Tāpat svarīgs aspekts ir vakcinācija un organisma sagatavošana ceļojumam. “Un visbeidzot paša maršruta pārvarēšana un galamērķa sasniegšana. Cik daudz cilvēku ir gatavi mainīt savu dzīvi pat uz pusgadu, lai piepildītu savu sapni? Un ja tam vēl pievieno risku un nogurdinošu darbu? Tieši tam arī ir domāti sapņi un mērķi — lai tos piepildītu!” optimistiski saka Anastasija un Vladimirs.
Foto: Privātais arhīvs
Protams, vislielākais izaicinājums būšot pats maršruts 3000 – 5000 metru augstumā. Papildus tam būs jāpārvar vairāk nekā 20 kalnu pārejas, kuru augstums arī sniedzas virs 5000 metriem.
Pat vienkārši elpot šajā augstumā ir grūti, nerunājot nemaz par to, ka nāksies iet ar smagām mugursomām. Jau 3500 metru augstumā gaiss satur par trešdaļu mazāk skābekļa, salīdzinot ar jūras līmeni, bet 5500 metru augstumā – jau tikai pusi. Tādēļ šis neapšaubāmi būšot ļoti fiziski smags ceļojums.
Vīzas, vakcīnas un plānošana
Abi ekspedīcijas dalībnieki ir pieredzējuši ceļotāji. Vladimirs Žilkins nodarbojas ar aktīvo tūrismu kopš 2001. gada. 14 gadu laikā viņš ir piedalījies daudzos kalnu pārgājienos Alpos, Tatros, Atlasa kalnos, Hibīnos, Kaukāza kalnos, Pamirā, Andos, Balkānos, Karpatos, Urālos. Vladimiram ir kalnu kāpēja pieredze arī virsotnēs augstāk par 6000 metriem. Viņš ir organizējis un piedalījies vairāk nekā 100 ceļojumos – ekspedīcijās, kalnu un slēpošanas pārgājienos, pārgājienos pa tuksnesi, nobraucienos pa upēm un velotūrēs. Visvairāk Vladimiram patīk kalnu pārgājieni un pārgājieni ar slēpēm.
Foto: Privātais arhīvs
Otra ekspedīcijas dalībniece Anastasija Bosiha nodarbojas ar aktīvo tūrismu kopš 2006. gada, bet ar alpīnismu – no 2010. gada. Kopš tā laika kāpusi dažādos pasaules kalnos – Alpos, Pirenejos, Atlasa kalnos, Tatros, Hibīnos, Kaukāza kalnos, Sajānos, Pamirā, Fanu kalnos, Tjanšanā, Himalajos. Organizējusi un piedalījusies vairākos pārgājienos, kā arī viņai ir pieredze ilgstošajos individuālajos pārgājienos. Viņas kontā ir vairāk nekā 40 virsotņu
“Jau vairākus gadus mēs aktīvi un regulāri kāpjam kalnos un dodamies pārgājienos. Himalaju ekspedīcijai mēs nepārtraukti gatavojamies: skrienam, kāpjam klintīs, kā arī nododamies citām fiziskām aktivitātēm. Nu jau tās ir kļuvušas par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Faktiski, mūsu dzīves pašas par sevi ir gatavošanās šim izaicinājumam,” skaidro ceļotāji.
Svarīgs faktors esot arī laika apstākļi. “Plānojam sākt ceļu ziemā, pašā augstākajā maršruta daļā — Nepālas austrumos. Tur mūs sagaida stabili un skaidri, bet salti laika apstākļi. Mūsu maršruts noslēgsies Nepālas rietumos, taču tur mums būs jānokļūst līdz jūnija vidum, pirms sākusies musona sezona. Neapšaubāmi, šajā laikā mums nāksies saskarties arī ar sliktiem laika apstākļiem: sniega vētrām, lietusgāzēm, dedzinošu sauli un stipru vēju. Tam visam mums ir jābūt sagatavotiem. Un, neskatoties ne uz ko, mums vienmēr būs jāturpina ceļš un jāvirzās uz priekšu.”
Nokļūšana Nepālā nav sarežģīta. Ir daudz dažādu aviokompāniju piedāvājumu. Savukārt Nepālā abi plāno pārvietoties, izmantojot vietējās aviokompānijas, autobusus un džipus, bet galvenokārt – iet kājām.
Galvenās grūtības varot sagādāt Nepālas vīza un tās pagarināšana, jo ceļš aizņem vairāk nekā 90 dienas, kas ir maksimālais periods tūrisma vīzai. Tāpat jāiegūst atļauja doties uz vairāk nekā 10 valsts reģioniem, jo esot grūti prognozēt, precīzi kurā dienā ceļotāji nonāks konkrētā reģionā. Pašlaik tiekot arī vākti līdzekļi ekspedīcijas īstenošanai, kā arī plānots, kā atjaunot ēdiena un citu nepieciešamo lietu krājumus.
“Šis ir unikāls ceļojums, un tāpēc prasa nestandarta pieeju. Piemēram, ikdienas dzīvē cilvēki parasti cenšas zaudēt kalorijas. Taču mūsu gadījumā tas ir otrādāk, un mums ir jāuzņem kalorijas un jāaudzē ķermeņa masa. Milzīgā slodze, ierobežota pārtikas pieejamība autonomos maršruta posmos novedīs pie tā, ka organisms sāks izmantot savas rezerves, un tieši tad šie “uzkrājumi” kļūs noderīgi,” par gatavošanos ceļam stāsta Anastasija un Vladimirs.
Foto: Privātais arhīvs
Ceļojot palīdzam vietējiem
Par ekspedīcijas gaitu viņi plāno informēt interneta vietnē: ght-nepal.com un savā Facebook lapā GHT Nepal.
Viņi arī plāno savākt un publicēt informāciju par Lielo Himalaju ceļu krievu un latviešu valodās, lai padarītu to pieejamu plašākam cilvēku lokam.
Jāpiebilst, ka līdz 2015. gada 25. aprīlim Nepāla visā pasaulē bija zināma un populāra kā “kalnu pārgājienu Meka”. Patlaban šo valsti ir skārusi krīze un vairākas dabas katastrofas, tādēļ tūristu pieplūdums ievērojami samazinājies. “Mēs ceram, ka mūsu piemērs kalpos par zaļo gaismu tiem, kuri pagaidām vēl šaubās. Atbalstīt vietējos iedzīvotājus, izmantojot viņu pakalpojumus un iegādājoties produktus,” saka ceļotāji.
Vairāk par Nepālas Himalaju takām iespējams uzzināt šeit.
avots: http://turismagids.delfi.lv 07. decembris 2015 19:42
