Ceļotāji no Latvijas dosies grūtākajā pārgājienā pa Lielo Himalaju ceļu.
Lielais Himalaju ceļš ir viens no sarežģītākajiem un garākajiem augstkalnu maršrutiem pasaulē. 32 gadu vecie Vladimirs Žilkins un Anastasija Bosiha plāno mērot ceļu Nepālā un 1700 km garo maršrutu pārvarēt 120 dienās. Ja neradīsies sarežģījumi, viņi būs pirmie ceļotāji no Latvijas, kas pārvarēs sarežģīto maršrutu.
Līdz šim Lielo Himalaju ceļu ir pārvarējuši tikai 64 cilvēki. Latvijas pārstāvju starp tiem vēl nav, turpretī Everestā ir uzkāpuši vairāk nekā 7000 alpīnistu. Kāpēc Lielais Himalaju ceļš? Šis maršruts tika atklāts pavisam nesen (oficiāli – 2011. gada pavasarī), un ceļotāju interese par visu nepazīstamo ir liela, stāsta alpīnisti un ceļotāji Vladimirs Žilkins un Anastasija Bosiha.
“Tas ir izaicinājums!”
Maršrutā ceļotājus no Latvijas gaida vairāk nekā 20 augstkalnu pārejas, kas ir augstākas par 5000 metriem, un 2 pārejas, kuru augstums pārsniedz 6000 metrus. Piecas no tām tiek uzskatītas par tehniskām – lai tās pārvarētu, nepieciešams nopietns ekipējums. Himalaji ir alpīnistu Meka – visus valdzina Džomolungma (8848 metri), augstākā virsotne pasaulē. Šeit ir galvenie “astoņtūkstošnieki” – īsta alpīnistu svētceļojumu vietas.
Tiesa, Anastasija un Vladimirs pagaidām neplāno mest izaicinājumu tādām virsotnēm – viņiem ir savs Himalaju ceļš.
Anastasija “parastajā” dzīvē ir programmētāja. Viņa ir pārliecināta: “Nē, Everestu es negribu!”, turpretī Vladimirs, kura darbs ir saistīts ar tūrismu, nav tik kategoriski noskaņots.
“Nevajag prognozēt. Tādi lēmumi netiek pieņemti spontāni. Mēs uzskatam, ka šobrīd mūsu pieredze un zināšanas ir pietiekamas, lai pārvarētu Lielo Himalaju ceļu. Tas ir izaicinājums sev pašiem. Kas būs tālāk? Paskatīsimies!” — saka viņš.
Ceļotājiem ir ilggadēja pieredze. Vladimirs nodarbojas ar kalnu tūrismu kopš 2001. gada, ir bijis Alpos, Kaukāzā, Balkānos, Tatros, Karpatos, uzkāpis vairāk nekā 6000 metru augstumā, organizējis vairāk nekā 100 ceļojumus. Viņam visvairāk patīk kalnu pārgājieni un slēpošanas tūrisms.
Anastasija nodarbojas ar kalnu tūrismu kopš 2006. gada, ar alpīnismu — kopš 2010. gada. Viņa ir iekarojusi vairāk nekā 40 virsotnes. “Kalnus iemīļoju jau sen, kad devāmies divu nedēļu pārgājienā uz Karēliju,” — atceras meitene. Ceļinieki rūpējas par fizisko formu – regulāri dodas ekspedīcijās un apmeklē treniņu nometnes.
“Tagad tā ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa,” — stāsta alpīnisti.
Abiem ir nācies arī kopīgi pārvarēt grūtības kalnos. “Pirms pāris gadiem bijām Tatros. Sākās vētra. Vējš cēla gaisā pat simt kilogramus smagus cilvēkus! Brīnumainā kārtā izdevās veiksmīgi pārdzīvot šo dienu. Šādās situācijās ļoti svarīga ir pārliecība par partneri. Nepieciešams psiholoģiskais komforts un spēja kopīgi pieņemt lēmumus,” — saka Vladimirs.
Uz jautājumu par to, vai ceļiniekus saista ari romantiskas attiecības, viņi stāsta, ka viens otru uzskata par labiem partneriem un draugiem.
Galvenais risks – laika apstākļi
Kādas grūtības gaida Vladimiru un Anastasiju ceļā? Kāda iemesla dēļ ceļotājiem nāktos pārtraukt ekspedīciju? Vladimirs uzskata, ka nepieredzējušam ceļotājam visgrūtāk būs lielā augstumā saskarties ar skābekļa badu, taču Vladimirs un Anastasija ir pietiekami pieredzējuši un par to varētu neuztraukties. Turpretī laiks var sagādāt pārsteigumus.
“Mēs gatavojamies doties ceļā Nepālas austrumu daļā. Tur mūs gaida augstākā maršruta daļa un labi prognozējami laika apstākļi – auksts, taču saulains laiks. Maršrutu noslēgsim valsts rietumos. Tur jānokļūst līdz jūnija vidum, pirms musonu sezonas sākuma. Tad nu nāksies saskarties ar sarežģītiem laika apstākļiem – sniega vētrām, stipru vēju un dedzinošu sauli,” — saka Vladimirs.
Taču ceļinieki ir gatavi pārvarēt grūtības. Tikai ārkārtējs gadījums var mainīt viņu ieceri pārvarēt maršrutu.
Grūtības radīja arī vīzu un tā saucamo “permitu” — atļauju saņemšana. Maršruts ved pa vairāk nekā 10 valsts reģioniem un visas atļaujas ceļotājiem izmaksāja gandrīz 2 000 eiro. Visu ekipējumu Vladimirs un Anastasija nesīs līdzi.
Ekspedīcijas sākumā ekipējuma svars sastādīs 25 kilogramus katram cilvēkam. Ceļojuma laikā noteiktos punktos tikšot atstāta nepieciešamā krava – ekipējums vai pārtika. Daļu pārtikas alpīnisti plāno ņemt līdzi, taču cer arī uz vietējiem iedzīvotājiem. “Parasti uzturs ir vienkāršs — rīsi un dārzeņi,” — stāsta ceļotāji.
Ceļojuma laikā Vladimirs un Anastasija izmantos satelītu sakaru palīdzību. Stāstu par ceļojumu viņi publicēs savā interneta lapā un Facebook profilā.
“Mēs uzskatām, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk uzzināt par tūrisma iespējām, stāstīt par saviem iespaidiem, iepazīties ar Nepālas kultūru un vietējiem iedzīvotājiem. Mēs centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informāciju gan krievu, gan latviešu valodā. Stāstīsim par visu, ko ieraudzīsim ceļā,” — saka Anastasija un Vladimirs. Uz Nepālu viņi dosies jau 2016. gada 23. februārī.
Jeļena Kirilova, RĪGA, 15.feb, Sputnik Latvija.
