– Patstāvīgi iziet šo mazizpētīto maršrutu*.
– Informēt Jūs par mūsu panākumiem vai neveiksmēm blogā, FB vietnē.
– Savākt un publicēt informāciju par Lielo Himalaju ceļu krievu un latviešu valodā, lai padarītu to pieejamu plašākam cilvēku lokam.
– Iepazīties ar Nepālas kultūru un vietējiem iedzīvotājiem.
– Līdz 2015. gada 25. aprīlim Nepāla visā pasaulē bija zināma un populāra kā „kalnu pārgājienu Meka”. Patlaban šo valsti ir skārusi krīze, kas saistīta ar tūristu pieplūduma ievērojamu samazināšanos. Mēs ceram, ka mūsu piemērs kalpos par zaļo gaismu tiem, kuri pagaidām vēl šaubās.
– Atbalstīt vietējos iedzīvotājus, izmantojot viņu pakalpojumus un iegādājoties produktus.
* – Salīdzinājumam: līdz šim brīdim (2015. gadam) maršrutu ir izgājuši 62 cilvēki. Salīdzinājumam: līdz tam pašam laikam (2015. gadam) Everestā uzkāpušo, skaits pārsniedza 7000.
Vladimirs Žilkins
Vladimirs nodarbojas ar aktīvo tūrismu kopš 2001. gada. 14 gadu laikā Vladimirs ir piedalījies daudzajos kalnu pārgājienos šādos kalnu reģionos – Alpos, Tatros, Atlasa kalnos, Hibīnos, Kaukāza kalnos, Pamirā, Andos, Balkānos, Karpatos, Urālā. Vladimiram ir kalnu kāpēja pieredze arī augstāk par 6000 metriem. Ir organizējis un piedalījies vairāk nekā 100 ceļojumos (individuāli un grupās) – ekspedīcijās, kalnu un slēpošanas pārgājienos, pārgājienos pa tuksnesi, nobraucienos pa upēm, velotūrēs un ir uzkāpis daudzās kalnu virsotnēs. Visvairāk patīk kalnu pārgājieni un pārgājieni ar slēpēm.
Anastasija Bosiha
Anastasija nodarbojas ar aktīvo tūrismu kopš 2006. gada, bet ar alpīnismu – no 2010. gada. Kopš tā laika kāpusi dažādos pasaules kalnos – Alpos, Pirenejos, Atlasa kalnos, Tatros, Hibīnos, Kaukāza kalnos, Sajānos, Pamirā, Fanu kalnos, Tjanšanā, Himalajos. Organizēja un piedalījās vairākos pārgājienos, kā arī pieredzi ilgstošajos individuālajos pārgājienos. Viņas kontā ir vairāk nekā 40 virsotņu no PD līdz TD grūtības kategorijās, tostarp arī virsotnēs, kas atrodas augstāk par 6000 metriem. Visvairāk patīk kalnu pārgājieni un alpīnisms.
Lielais Himalaju ceļš. Tas ir viens no pasaulē garākajiem augstkalnu maršrutiem, kura kopējais garums sasniedz 4500 kilometru. Tas šķērso tādas valstis kā Indija, Nepāla, Butāna un Tibeta. Augstākā un interesantākā daļa atrodas Nepālā.
Ievads
Visticamāk, jūs līdz šim par to neko nebūsiet dzirdējuši, kaut gan noteikti zināt, kur atrodas Himalaji. Un nav nekāds brīnums, jo Nepālas varasiestādes oficiāli atklāja šo maršrutu tikai 2011. gada oktobrī. Turklāt par maršrutu klasiskā Nepālas izpratnē to nodēvēt ir grūti. Lai gan tas iet caur daudziem populāriem rajoniem – tādiem kā Annapurna un Everests, maršruta lielākajā daļā nav ne norāžu un taciņu, ne tūristu pūļu un viņus pavadošo gidu. Un tieši tāda arī bija šī maršruta ideja – apvienot labi zināmas vietas un mazāk izpētītus, nabadzīgus rajonus, lai parādītu to milzīgo tūrisma potenciālu, kāds tiem piemīt. Lielais Himalaju ceļš drīzāk ir vispārīga koncepcija, nevis gatavs risinājums. Kājāmgājēju maršruts 1700 kilometru garumā vijas caur Himalaju piekalnēm un šķērso valsts 16 rajonus – sākot no Tapledžungas pilsētas pie Indijas robežas, līdz Darčulas un Himles apgabaliem netālu no Ķīnas robežas. Pa ceļam skatam paveras visi Nepālas „astoņtūkstošnieki” – Everests, Kančendžanga, Lodze, Makalu, Čooju, Dhaulāgiri, Manaslu un Annapurna. Lielajam Himalaju ceļam ir divi maršruta varianti – zemais un augstais.
Zemais maršruts (Low/cultural route) jeb, kā to vēl mēdz dēvēt, „kulturālais” maršruts, stiepjas vidēji 2000 m augstumā. Tā visaugstākā pāreja ir 4519 m augsta. Ceļš vijas caur mežiem un pļavām, iet garām ganībām un rīsu plantācijām, šķērso lielu skaitu apmetņu un ļauj iepazīties ar Nepālas kultūru un ikdienas dzīvi. Šo maršrutu var iziet, paliekot apmetnēs, bez nepieciešamības nest līdzi pārtiku un speciālu aprīkojumu. Tam ir nepieciešamas vidēji 100 dienas, un tā garums ir 1500 km.
Augstkalnu maršruts (High route) iet vistuvāk „astoņtūkstošniekiem”, šķērso daudz pāreju un upju, vijas caur augstkalnu plato un ielejām, kurās reti iegriežas cilvēki. Lai pieveiktu šo maršrutu, līdzi jānes viss, kas nepieciešams nometnes ierīkošanai, kā arī alpīnisma aprīkojums, pārtika un virtuves piederumi – vārdu sakot, ir jābūt gataviem ilgstošiem autonomas pārvietošanās posmiem. Ir vajadzīga arī pieredze ekspedīciju un kalnos kāpšanas jomā. Ceļā būs vairāk nekā 20 pārejas augstumā virs 5000 metriem un 2 pārejas augstumā virs 6000 metriem. 5 no tām tiek uzskatītas par tehniskām, respektīvi, tādām, kuru šķērsošanai ir vajadzīga virve, kāpšļi, leduscirtnis un cits ekipējums. Augstkalnu varianta pieveikšanai ir nepieciešamas 150 dienas. Protams, ka mūs ieinteresēja tieši šis maršruta variants, tādēļ turpmāk, ja vien nebūs norādīts citādi, runa būs tieši par šo variantu.
Mazliet no vēstures
Līdz šim brīdim (2015. gadam) to vai citu Lielā Himalaju ceļa variantu ir pieveikuši 62 cilvēki. Šeit mēs pieminēsim tikai dažus no tiem, kuri ir izgājuši šo maršrutu.
Pirmais kopā ar šerpu grupu Nepālu šķērsoja Pīters Hillarijs (Peter Hillary), kura tēvs Edmunds Hillarijs bija pirmais cilvēks, kurš uzkāpa Everestā. Viņi nogāja no Sikimas līdz Karakorumam.
2008.-2009. gadā Lielo Himalaju ceļu tādā veidā, kādā tas pastāv patlaban, pieveica Robins Basteds (Robin Boustead) kopā ar šerpu grupu. Viņam šis ceļš prasīja 162 dienas, ko viņš ir smalki aprakstījis arī savā grāmatā.
2011. gada rudenī Nepālas varasiestādes oficiāli atklāja Lielo Himalaju ceļu.
2014. gada pavasarī Džons Fidlers (John Fiddler), Ketlīna Īgana (Kathleen Egan) un Sets Volpins (Seth Wolpin) izgāja visu maršrutu un kļuva par pirmo komandu, kura ir šķērsojusi visas 5 augstkalnu pārejas bez pavadoņiem.
Nedaudz faktu un statistikas
– Garums: 1700 km
– Kopējais kāpuma augstums: 150 000 m
– Vidējais augstums: 4000 m
– 21 pāreja virs 5000 m
– 2 pārejas virs 6000 m
* – Salīdzinājumam: līdz tam pašam laikam (2015. gadam) maršrutu ir izgājuši 62 cilvēki. Salīdzinājumam: līdz tam pašam laikam (2015. gadam) Everestā uzkāpušo skaits pārsniedza 7000.
Informatīvie atbalstītāji:
Īpašs paldies:
Oksana Mi